Purnovas skolas iespējas, Tirdzniecības veidi


Tas ietver sevī prasību pēc darbības, kas saistītas ar mērķtiecīgu nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspējas nodrošināšanu, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, tālāk nodošanu. Latvijā ir daudzas labas iestrādes un sekmīgi risināti jautājumi šajā kontekstā.

Kā spilgtākais piemērs ir triju Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku procesa pasludināšana par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu Šī procesa nepārtrauktību kopš Latviešu folkloras krātuves Kr. Nemateriālais kultūras mantojums Latvijā ir daudzveidīgs, tas satopams dažādās izpausmēs, gan dzīvs jeb eksistējošs, gan funkcionāli zudis, taču saglabājies cilvēku atmiņās un stāstos, ka arī dokumentālajās liecībās.

Līdzās minētajiem spilgtajiem pozitīvajiem piemēriem var ierindot arī nemateriālā kultūras mantojuma apdraudētību, informācijas pieejamības trūkumu, nepietiekamu valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora sadarbību, nepietiekami novērtētu izglītības sistēmas funkciju nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā u.

Darba autore ir Purnovas skolas iespējas šo tēmu, jo tā ir šā laika aktualitāte, kas ienāk Latvijas kultūrpolitikā, aktualizējot daudzas kultūras jomā svarīgas un iepriekšējā laika posmā mazāk akcentētas lietas. Darba autore redz kā pamazām veidojas valsts politika šajā jautājumā.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Latvijas novados

Kā jebkura politika, tā veidojas smagnēji un lēnām. Šajā, tāpat kā daudzos citos jautājumos, ne visu var un vajag noteikt ar reglamentējošu dokumentu palīdzību. Jāatbalsta tas, kam ir iekšējs mehānisms saglabāties. Vai ir nemateriālo kultūras vērtību pārmantošanas mehānisms?

Vai ir nepieciešams izstrādāt īpašu likumu Nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai? Kuru institūciju noteikt par galveno Nacionālā NKM saglabāšanai?

  • Как ни странно, как ни незнакомо было это устройство, что-то в Олвине отзывалось на .
  • Tirdzniecība pēc tirgotāja signāliem
  • На Земле всегда можно было уловить шорох голосов, шевеление живых существ или же, на худой конец, хотя бы вздохи ветра.

Uz kādas bāzes un kādā veidā izveidot Nacionālo NKM sarakstu? Vai ir nepieciešams noteikt Latvijas NKM meistara statusu, kādi finansu avoti tam iespējami.

Šie un daudzi citi ir jautājumi, uz kuriem šobrīd tiek meklētas atbildes. Darba autorei ir uzkrājusies zināma pieredze šo jautājumu risināšanā gan vadot Balvu rajona padomes kultūras nodaļu, gan veicot Kultūras ministrijas eksperta pienākumus Balvu rajonā, gan strādājot valsts Kultūrkapitāla fonda tradicionālās kultūras nozares ekspertu padomē.

Tirdzniecības skola Aleksandrs Purnova: atsauksmes - Tirdzniecību - 2020

Pētījuma objekts: nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Latvijas novados. Pētījuma priekšmets: Balvu rajona nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas modelis.

Pētījuma mērķis: balstoties uz izpētīto materiālu, izstrādāt un Purnovas skolas iespējas kā darbojas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas modelis Balvu rajonā. Pētījuma uzdevumi: Analizēt publicēto pieredzi un pētījumu materiālus par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas jautājumiem, analizēt un kritiski izvērtēt dokumentus, kuri nosaka nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas procesu virzību.

Izanalizēt kā valstī veidojas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politika.

Kategorija: Aktualitātes Pirmdiena, 14 Novembris Balvu Novada muzejā pieminot  deportāciju upurus, notika atceres pasākums, kurā muzejpedagoģe Irēna Šaicāne sniedza ieskatu pētījumā par Latvijas Valsts arhīva dokumentu sniegtajām liecībām par balveniešu likteņiem Kategorija: Aktualitātes Pirmdiena, 14 Novembris Baltinavas novada muzejā š.

Analizēt situāciju Balvu rajonā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas aspektā. Izstrādāt modeli nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai Balvu rajonā Pārbaudīt modeli reālajā praksē un noteikt NKM attīstības iespējas.

Pētījuma jautājumi: Kādi ir valsts kultūras politikas plānošanas dokumenti un nosacījumi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai? Kāda ir izveidojusies nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanas un saglabāšanas situācija Ziemeļlatgalē?

Tirdzniecības skola Aleksandrs Purnova: atsauksmes - Tirdzniecību -

Kā iedzīvotāji vērtē nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas procesu savā rajonā un savā pagastā? Kādas ir attīstības iespējas tam nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pārmantošanas modelim, kāds pastāv Balvu rajonā? Darba autores sadarbības partneri ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kura tiešā veidā ir ieinteresēta šāda pētījuma veikšanā, UNESCO Latvijas nacionālās komitejas kultūras komunikāciju un informācijas sektors, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, Latvijas Mūzikas akadēmijas mācību spēki un Latviešu folkloras krātuves pētnieki, pašvaldību kultūras darbinieki.

Izmantotās pētījuma metodes: zinātniskās literatūras avotu izpēte pētījuma problēmas ietvaros, kultūras pasākumu un normatīvo dokumentu analīze, nepublicēto materiālu izpēte, anketēšana. Pētījuma rezultāti tiek aprobēti Daugavpils Universitātes ikgadējā zinātniskajā konferencē Šis pētījums atspoguļos konkrēta modeļa izstrādi un pārbaudi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai Ziemeļlatgalē.

Tas būs pirmais mēģinājums piedāvāt līdzīga veida pieredzi Latvijas kontekstā. Tas būs noderīgs nozares speciālistiem, it īpaši novadu kultūrpolitikas veidotājiem.

Tas, ka Latvija bija viena no pirmajām šī dokumenta atzinējām, nav nejaušība. Garīgās kultūras veicināšana un gara mantu krāšana Purnovas skolas iespējas bijuši raksturīgi pavadoņi vairākām tautas kustībām jau iepriekšējos gadsimtos. Latvija dažādu vēsturisko apstākļu dēļ ir saglabājusi bagātu nemateriālo kultūras mantojumu, kurš sakņojas latviešu un citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskajās un vietējās tradīcijās.

Tas liecina reizē par intuitīvu tautas gara pašaizsardzības mehānismu un valstisku, un sabiedrisku mehānismu iedibinājumiem tā aizsardzībai vairāku gadsimtu garumā. Tie vistiešākajā veidā sasaucas ar Konvencijā definēto vērtību kopumu.

Jaunais dokuments atnesa gan jaunu skatījumu uz labi pazīstamām lietām, gan jaunus uzsvarus valsts kultūrpolitikā un tās praktiskajā realizācijā. Latvija, kļūdama par Konvencijas dalībvalsti, uzņēmās jaunu atbildību par tās teritorijā esošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu.

UNESCO Konvencijas, par ko runājam kultūras kontekstā, ir radušās tādu vai citādu apdraudējumu identificēšanas rezultātā. Apdraudējuma veidi mainās līdzi laikmetam. Ja Tas veicina kultūras unifikāciju un vērtību sistēmas deformāciju, pārpludinot mūsu dzīves telpu ar pārnacionālu masu komerckultūru.

Īpaši tas apdraud mazo nāciju un etnisko kopienu kultūras savdabību saglabāšanos. Šajā kontekstā īpaši pieaug starpvaldību organizāciju loma arī kultūras jautājumu aktualizēšanai.

Par to liecina vairākas nopietnas iniciatīvas, kas fiksētas starptautiskos tiesību aktos. Pasaules valstu satraukuma un sabiedriskās domas konsolidējums ir UNESCO konvencijās pateiktās nostādnes un dalībvalstu atbildība par tām. Tas palielina valsts un sabiedrības komunikācijas lomu, jo šajā gadījumā mēs netiecamies uz statisku galarezultātu, bet saglabāšanas un pārmantošanas procesu dinamika nosaka tā turpinājumu.

Tas nozīmē tiekšanos uz to, ka prasmes un zināšanas tiek saglabātas aktīva pielietojuma formā. UNESCO darbības Purnovas skolas iespējas binārās opcijas, kur sākt iesācēju ir bijusi tālejoša, iedibinot jaunus normatīvus dokumentus kultūras mantojuma aizsardzībai. Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka līdz šim nepastāvēja saistošs un daudzpusējs tiesību akts nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai, tas ir izdarīts pietiekami detalizēti.

Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās Purnovas skolas iespējas un pēctecības izjūtu, tādejādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību. Šī definīcija ietver plašu izpausmju loku, kuras izpaužas dažādās jomās: mutvārdu tradīcijās, ieskaitot valodu, kā kultūras mantojuma nesēju, spēles mākslās, paražās un rituālos, tradicionālajās amatniecības prasmēs, zināšanās, kas saistītas ar dabu un visumu, kā arī citās pietiekami daudzveidīgās šo izpausmju niansēs.

Apzinoties to, ka kāda tiesību akta gaidīšana vai prieks par tā esamību, pats par sevi neko nedod jautājuma virzībai, tomēr ir patīkami apzināties, ka starptautiski ir atzīta tā ļoti lielā kultūru daudzveidība uz kā pamata ir veidojusies mūsu tagadne.

Purnovas skolas iespējas

Arī mūsdienīgajās kultūras teorijās un jaunā laikmeta ekonomikas teorijās arvien vairāk tiek uzsvērta nemateriālu kultūras vērtību klātesamība valstu ilgtspējīgas attīstības plānošanā. Šīs definīcijas vistiešākajā veidā sasaucas ar nemateriālā kultūras mantojuma definējumu Konvencijā.

Prognozētāji, kas paredz tālākas norises ekonomikā, un konsultanti ekonomikas jomā runā par jauno pieredzes industriju un pieredzes ekonomiku, lai gan pirms dažiem gadiem šādas frāzes pat nebija zināmas. Norāde uz šo izpausmju vistiešāko saikni ar tautsaimnieciskām izpausmēm rodama arī mūsu valsts politiķu redzējumā.

  • Они собирались войти в контакт с разумными существами, а вовсе не археологическими раскопками заниматься.
  • B - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
  • Kur internetā var nopelnīt naudu idejai
  • Обратился он к полипу, когда Хилвар на какую-то секунду замешкался с очередным своим вопросом.

Helēna Demakova Latvija Republikas kultūras ministre no Aktuāls ir sekojošs jautājums ,vai visas kādas binārās opcijas nemateriālā kultūras mantojuma kontekstā var atrisināt ar valsts instrumentu palīdzību? Valsts ir instruments, kam piemīt obligātums.

Piemēram, mēs varētu jautāt, vai mēs pārmantojam dziesmu svētku tradīciju, vai pildām likumu? Konvencijā jau definīcijās liels uzsvars ir likts tieši uz kopienu un grupu, un indivīdu par savu atzītu kultūras mantojumu. Latvijā pirmais atpazīstamības simbols par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums ir Dziesmu un deju svētku tradīcija. Iniciatīva Baltijas valstīm kopīgi pieteikt dziesmu un deju svētku tradīciju Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu proklamēšanai pieder Latvijai.

Tas bija divu gadu Purnovas skolas iespējas visu Baltijas valstu darbs, lai sagatavotu šo pieteikumu un arī sasniegtu pozitīvu rezultātu. Kopš tā brīža Latvijas valsts ir veikusi ļoti apjomīgu darbu, tai skaitā ,nostiprinot atbildību par dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu likumdošanas ceļā Dziesmu un deju svētku likums, Saeimā pieņemts To sagatavošana un norise ietver sevī gan milzīgu tautas masu līdzdalību un entuziasmu, gan pietiekami izvērstu organizatorisko mehānismu procesa nodrošināšanai.

Saskaņā ar Konvencijas Dziesmu un deju svētki kā nemateriālā kultūras mantojuma īpašais šedevrs nebūs šī pētījuma objekts.

Daži cilvēki uzskata viņu par profesionālu meli, un daži ir diezgan veiksmīgi. Savu darbību gaitā Alexander Purnov saņēma negatīvu atgriezenisko saiti. Kas viņam patiešām patīk?

Tas ir viens ļoti nozīmīgs segments Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma klāstā. Tos sargā atsevišķs likums un pietiekami labi izveidota organizatoriskā lielākā opciju apmaiņa to sagatavošanas un norises procesam.

Purnovas skolas iespējas

Protams, paturot prātā apstākli, ka jebkurš mehānisms nav nevainojams. Šī pētījuma objekts ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana tādām izpausmes jomām kā to definē Konvencijas 2.

Darba priekšmets būs saglabāšanas un pārmantošanas tendenču un iestrāžu izpēte, kāda pastāv Latvijā, to analīze, sava modeļa izveide un izvērtēšana. Nemateriālā kultūras mantojuma jēdziena aktualizēšana un akceptēšana starptautiskajā apritē Pasaules kontekstā pieredze, jēdzienu formulējums un atziņas par nemateriālā kultūras mantojuma dabiskās pašsaglabāšanās apdraudējumu nenotika spontāni vai Purnovas skolas iespējas dienas laikā.

Konvencijas pieņemšana Jautājumu par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu starptautiski pirmo reizi aktualizēja Bolīvija Darba autorei šis fakts šķiet pārsteidzoši interesants: Kāpēc tieši Bolīvija?

Purnovas skolas iespējas

Kāda bija šīs valsts konkrētā pieredze un motivācija to darīt? Kāds ir šīs valsts nemateriālais kultūras mantojums? Šis jautājums netiks atbildēts šajā darbā, taču to jautājumu kontekstā kā kāda tehnoloģija rada drošības marķieri vispār spēj par kaut ko vienoties, tas būtu atsevišķas izpētes vērts: notikumu dinamika nemateriālā kultūras mantojuma jēdziena tapšanā konvencijas izpratnē laika posmā no Atstājot šos niansētos jautājumus nākotnes pētījumiem, tomēr, jāatzīmē daži svarīgākie pieturas punkti jautājuma izpratnes attīstībā līdz jēdzienu formulējumam Konvencijā.

Dokumenta nosaukums jau stāsta par to, ka tam ir rekomendējošs raksturs, tomēr tas ir nozīmīgs daudzos aspektos. Ļoti būtiska nozīme nemateriālā kultūras mantojuma jēdziena izpratnei un pielietojamības interpretācijai bija Balstoties uz reģionālo sanāksmju izteiktajiem secinājumiem, šajā forumā tiek ierosināts terminu tradicionālā kultūra un folklora aizstāt ar jēdzienu nemateriālais kultūras mantojums.

Konferences gala ziņojumā uzsvērts, ka tās politiskās izmaiņas, kas notikušas pasaulē to gadu beigās, ieskaitot aukstā kara beigas, tirgus ekonomikas straujo attīstību un progresu komunikāciju tehnoloģijās, rada kultūras un ekonomikas unifikācijas draudus. Tas mudina novērsties no klasiskajām izpratnēm par nacionālo valstu Purnovas skolas iespējas un aicina tā vietā likt globālāku skatījumu uz lietām, proti, izpratni par globālām identitātēm un kultūru daudzveidību.

Šajā sanāksmē tiek arī uzsvērts, ka Purnovas skolas iespējas jau ir parādījušas savu labo gribu, ieguldot darbu un veidojot sabiedrības izpratni, ka rezultātā bija iespējama pirmā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu pasludināšana Atsevišķās darba grupās uzsvērts, ka UNESCO jau kopš 70 gadiem ir veikusi daudzas aktivitātes, lai saglabātu pasaules materiālo kultūras mantojumu, kā piemēru minot Abu Simbela templi Ēgiptē Purnovas skolas iespējas citus objektus, ka kopš 90 gadiem tās uzmanība ir bijusi vērsta arī dabas mantojuma aizsardzībai, bet 90 gadu beigas atnesušas jēdziena kultūras mantojums jaunu izpratni, iekļaujot tajā nemateriālo kultūras mantojumu.

Darba grupu diskusijās parādās arī norādes uz sievietes īpašo lomu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā Purnovas skolas iespējas pārmantošanā. Tas nākotnē varētu būt atsevišķs pētījuma jautājums Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā.

Konferences „Ziemeļlatgales lasījumi I” programma - Balvu Novada muzejs

Šī sanāksme uzsver arī to īpašo lomu, kāda globalizācijas apstākļos ir kultūru daudzveidībai un etnisko grupu saskaņai, nodrošinot pasaulē mieru uz savstarpējas cieņas un izpratnes pamatiem Arī Latvijas filozofiskā doma ir izteikusi savus ieskatus līdzīgā kontekstā. Tas skan labi, bet maz ticami. Identifikāciju, pētniecību, dokumentēšanu nosacīti varam pieskaitīt pie pasīvajām saglabāšanas formām, kas ietver sevī jau esošu tautas vēstures liecību vākšanu, apkopošanu, publicēšanu, kas ir sava veida nemateriālā kultūras mantojuma materializēšana tā saglabāšanai nākamajā paaudzēm.

Savukārt, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu un tālāknodošanu nosacīti varam saukt par aktīvajām saglabāšanas formām. Tieši aktīvas saglabāšanas formas ir svarīgas, sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.

Neatkārtojot Dž. Purnovas skolas iespējas ir vājuma pazīme. Nav dominējošās kultūras es domāju, ka tas ir labi mūsu nākotneiun nav filozofu, domātāju vai viedokļu veidotāju, uz kuriem mēs varētu atsaukties kontinentālā līmenī to es atzīstu par mazāk labu.

Tas būtu viens no nākotnes uzdevumiem un nākotnes cerībām. Latvijā ir notikušas vairākas ekspertu tikšanās un diskusijas, lai saprastu ko Latvijā, tai skaitā reģionos, saprotam ar jēdzienu nemateriālais kultūras mantojums, kādu konkrētu saturu mūsu pieredze Purnovas skolas Purnovas skolas iespējas reģionālā piederība tajā ieliek. Viena no šādām pirmajām diskusijām notika Salacgrīvā Tajā piedalījās Latviešu folkloras krātuves, valsts aģentūras Tautas mākslas centrs, Latvijas universitātes etniskā kultūras centra, Latvijas novadu etnisko kultūras centru un etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadītāji.

Tieši šo sanāksmi darba autore uzskata par vienu no būtiskākajām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju satura, problēmu loka un definējumu nosaukšanai Latvijas kontekstā. Tās norises laiks, proti visai drīz pēc Konvencijas stāšanās spēkā, atspoguļoja strauju enerģijas uzplūdu daudzos ar nozari saistītajos cilvēkos. Tūlītējo reakciju rezultātā nosauktās labās iestrādes, binārās opcijas janvārī un to risinājuma ievirzes ir izrādījušās pietiekami precīzas vairāku turpmāko gadu gaitā.

Līdzīgi kā šajā sanāksmē minēts, tie ir vai nu risinājušies vai dažādā veidā bremzējušies.

Aktualitātes - Balvu Novada muzejs

Viens no jautājumiem bija par to, kas ir tas, ar ko esam bagāti, kas sasaucas ar Konvencijā definēto nemateriālo kultūras mantojumu, ar ko būtu jāsāk tā saglabāšana. Diskusijās vairākkārt tika uzsvērts, ka ir nepieciešama koordinācija nemateriālās kultūras terminoloģijā un klasifikācijā; pastāv tendence vienu tradīciju izvirzīt par pārāko, tādējādi pārējās riskējot pazaudēt; pastāv plaisa starp valsti un sabiedrību kultūrā un kultūras politikas plānošanā; nepieciešams pilnveidot muzikālo izglītību gan vispārizglītojošās skolās, gan profesionālajās skolās.

Par pozitīvu tika atzīta dziesmu un deju svētku juridiskā statusa nostiprināšanas iesākums, aktivizētais darbs pie tautas tērpu nēsāšanas tradīcijas izpētes. Šajā sanāksmē tika aizsākta arī diskusija par vēl līdz šim brīdim sāpīgo nemateriālā kultūras mantojuma reģistru. Salacgrīvas diskusijas jautājumi precizēti, balstoties uz diskusijas materiālu apkopojumu, kas pieejami UNESCO nacionālajā komisijā.

Līdzās tā informatīvajai daļai, ne mazāk svarīga bija šo semināru diskusiju un priekšlikumu sadaļa. Konkrētajā gadījumā ir interesanti tie priekšlikumi, kuri katrā vietā izskanēja kā obligāti iekļaujamie topošajā valsts nemateriālā kultūras mantojuma reģistrā, tātad pēc auditorijas domām ir īpaši saudzējami. Tie daudzējādā ziņā saskan ar nemateriālā kultūras mantojuma jēdziena lokālajām interpretācijām, kādas parādījās Salacgrīvas sanāksmē, tomēr ir arī daudz jaunu un interesantu pienesumu.

Turpinājuma nosauktā informācija ir balstīta uz darba grupas vadītājas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma situācijas vērtējumam Latvijas reģionos Dr. Ievas Vītolas atskaiti par semināriem Latvijas novados. Ievas Vītolas atskaiti Kultūras ministrijai saskaņā ar Šis prezentācijā piedāvātais saraksts ar nolūku tika veidots nepilnīgs, lai tas izraisītu aktīvāku auditorijas diskusiju un radītu labvēlīgu augsni savu priekšlikumu sniegšanai.

Iepriekš minētie piemēri no novadu semināriem liecina par to, ka šis mērķis tika sasniegts. Šie piemēri liecina arī par to, ka zināmai sabiedrības daļai ir dziļa un ieinteresēta izpratne Purnovas skolas iespējas nemateriālā kultūras mantojuma jēdzienu pēc būtības un ir vēlme veikt rīcību tā saglabāšanas virzienā.

Tā ir laba zīme, ka konstatācijas līmenī sabiedriskā doma ir aktīva.

Purnovas skolas iespējas

Tas ir signāls arī par to, ka vienots standartizēts vispārnacionāls modelis nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai nav iespējams: cik daudzveidīga ir Latvijas reģionālā kultūrvide, cik atšķirīgi ir Latvijas novadu cilvēku uzskati par saudzējamajām un saglabājamajām vērtībām, tik daudzveidīgi ir iespējamie veidi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, neatkarīgi no tā vai tā ir vienā ciemā satopama ķieģeļu dedzināšanas māksla, vai vesela novada dziedāšanas tradīcija. Tā ir arī zīme par to, ka cilvēks - lietotājs, praktizētājs, organizētājs - savās domās nešķiro tradīcijas pēc to senuma vai plašuma ,vai mēroga.

Copy Copied Babāns Valdis Labākais diennakts brauc. Badnovas purvs - dabas liegums Vecumu pag. Pārejas tipa purvs, labi dzērveņu augš.

Līdzās plaši izvērtām un gadu simtos izvērstām tradīcijām piemēram, godi, ornaments vai latgaliešu valoda vispārinātā veidātiek nosauktas arī lokālas un ne tik senas kādai cilvēku kopienai svarīgas identitātes pazīmes: festivāls Baltica pagaidām kā tradīcija ar visai īsu pastāvēšanas laiku; Vaboles ceļmalu krusti un dziedājumi pie tiem, nevis tradicionālā katoliskā mūzika; Aulejas babu dziedājumi, nevis tradicionālā dziedāšana kopumā u.

Minot šos piemērus ,domas atgriežas pie Salacgrīvas sanāksmē izskanējušā aicinājuma pēc terminoloģijas un klasifikācijas. Kā tikai Alsungai raksturīga pazīme visbiežāk tiek minēta suitu tradīcijas. Pētījumā minētā secība ir ļoti interesanta: suitu sievu piedalīšanās svētkos, suitu kāzas, suitu dziesmu dziedāšana, tautastērps u.

Suitu identitāte, Priekšplāna vietu aptaujāto alsundznieku domās neapšaubāmi ieņēmis jaunākais, pašu acu priekšā tapušais tradīcijas slānis suitu sievu aktīva piedalīšanās svētkos nav mērā vairāk kā trīs gadu desmitu garumā.

Savukārt pētījumā, kuru