Variants izmantot stilu. Šajā rakstā


Starp stiliem nav noteiktu robežu, ir iespējami gadījumi, kuros stilistisko izteiksmes līdzekļus sastāvs ir tāds, kāds nav atbilstošs nevienam valodas stilam, šādi gadījumi uzskatāmi par problēmjautājumiem, kurus risina ar apakšstilu ieviešanu.

Zinātnisko stilu iedala trīs apakšstilos — teorētiskais monogrāfijadisertācijazinātnisks rakstsanotācijakopsavilkumspopulārzinātniskais raksts, recenzijaanotācijamācību mācību grāmata, uzdevumu krājums, darba burtnīca.

Lietišķo stilu arī iedala trīs apakšstilos — diplomātiskais deklarācijakomunikatīvskonvencijamemorandsnota, līgumsjuridiskais likums, nolēmums, statūtispriedums, apelācijaprotokolsadministratīvais akts, instrukcija, pavēle, rīkojums, līgums, kvīts, protokols, pilnvara, iesniegums, atlūgums, raksturojums, CV. Gluži kā divus iepriekš minētos stilus, arī publicistikas stilu iedala trīs apakšstilos — informatīvais hronikaziņa, informācija, pārskats, reportāža, intervijaanalītiskais korespondenceievadraksts, problēmraksts, recenzijaapskatsekspresīvais raksts, recenzijaminiatūrafeļetons.

Vidusskola. 3.1. Valodas stilu daudzveidība un to īpatnības.

Daiļliteratūras stilu iedala divos apakšstilos — prozaiskais romānsīsromāns, stāstsnoveledzejiskais eposspoēmaodadzejolis.

Vēsture[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Valodas funkcionālo stilu pētīšana ir samērā jauna parādība, taču tie pastāvējuši jau nacionālās valodas izveides pirmsākumos. Valodas stili tika un tiek pētīti arī mūsdienās. Līdz ar to mūsdienās ir pieejami dažādi zinātniska rakstura raksti un mācību grāmatas šīs tēmas izpratnei.

Zinātniskais stils[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Tas ir funkcionālā stila veids, ko lieto zinātniskajos un tehniskajos tekstos. Teksts tiek veidots atbilstoši literārās valodas rakstu stilam, tajā lieto emocionāli neitrālus valodas izteiksmes līdzekļus, tekstam piemīt loģiska struktūra. Plaši tiek pielietota speciāla terminoloģija.

Stila alternatīvie varianti Nolaistais sākumburts Šī opcija ļauj sākumburta pievienošana, sauc par nolaistu sākumburtu, šo formatēšanas stilu bieži izmanto, lai iezīmētu publikācijas ievadrindkopu, izmantojot lielu nolaistais sākumburts, lai padarītu interesantāku biļetena vai uzaicinājumu. Papildinformāciju par to, kā izveidot pielāgotu nolaistu sākumburtu skatiet rakstā: nolaižamā sākumburta pievienošana. Numerācijas stils Ja fontu atbalsta OpenType numuru stilu nolaižamā saraksta tiks iespējota. Tabulveida formatējums formatē skaitļus tā, lai katrs skaitlis izmantotu vienādu pikseļu skaitu un tiktu pareizi līdzināts tabulas formātā. Proporcionāli formāti skaitļu formatēšanu, tādēļ ir proporcionāls pikseļu skaitu, piemēram 0 var būt plašāks par 1.

Tekstos dominē objektivitāte, precizitāte, loģiskums, lakoniskums, skaidrība. Šajā stilā izvairās no subjektīvā viedokļa, piedāvājot objektīvu patiesības noskaidrošanu. Šādus tekstus papildina citēšana, avotu un literatūras sarakstu sastādīšana, tabulas, diagrammas un tam līdzīgi elementi, kā arī mūsdienās tiek pievienota anotācija dažādās valodās un atslēgvārdi.

Zināmas atšķirības ir starp dažādu nozaru tekstiem, visspilgtāk to var apskatīt starp eksakto un humanitāro zinātņu tekstiem. Zinātniskā stila apakšstils ir populārzinātniskais stils, tam raksturīgas zinātniskā stila īpatnības pēc satura, kam tiek piejaukti publicistikas un daiļliteratūras stilu elementi pēc formas.

variants izmantot stilu

Tiek samazināts terminu lietojums, pievienots ilustratīvais materiāls, valoda ir saprotama un nav sarežģīta, pat runājot par sarežģītiem zinātnes sasniegumiem. Mācību apakšstila teksti ir vēl vienkāršāki, jo to mērķis ir izglītot, audzināt, attīstīt.

Ja nevari izlemt, kurš stils būtu piemērotākais tavas dzīves telpas iekārtošanai, nelielajam remontam vai skata atsvaidzināšanai, piedāvājam ar piemēru palīdzību aplūkot, kā tie iederas dažādu izmēru mājokļos.

Teksta vienkāršība skaidrojama ar to, ka šāda tipa tekstos tiek ņemtas vērā adresāta priekšzināšanas. Abos minētajos apakšstilos svarīgi ir ieinteresēt, tādēļ tekstos manāma aktivitāte un tēlainība. Lietišķais stils[ labot variants izmantot stilu sadaļu labot pirmkodu ] Lietišķo stilu izmanto oficiālos darījuma dokumentos. To pielieto arī mutvārdu saziņā sapulcēs, apsveikumos, ziņojumos.

Šis stils izceļas ar izteiktu sakārtotību, noslēgtību, attīstības noturīgumu, kā arī īpaši izvēlētiem valodas līdzekļiem. Taču šis stils nav viendabīgs, tas robežojas ar publicistikas un zinātnisko stilu.

Raksturīgas šī stila pazīmes ir oficiālums, vispārīgums plašs adekvātu skaits un teksts tiek veidots tā, lai nebūtu vietas interpretācijām. Teksts ir konkrēts un tajā tiek izmantoti tikai paši nepieciešamākie vārdi, frāzes un teikumu konstrukcijas.

Dokumentu veidošanai ir izveidoti noteikti paraugi, kurus izmanto jaunu dokumentu radīšanai, šie paraugi arī veido lietišķo stilu. Gluži kā zinātniskajā stilāarī šeit tiek plaši izmantoti termini, kuri atbilst konkrētajai sfērai. Morfoloģiskajā ziņā lietoti variants izmantot stilu daudz lietvārdu, no darbības kārtas formām izplatītākā ir ciešamā kārta, darāmās kārtas trešā persona.

No sintakses - pārsvarā izmanto stāstījuma teikumus. Šī stila apakštili ir diplomātiskais, juridiskais, administratīvais. Diplomātisko apakšstilu izmanto starptautisko attiecību sfērā, juridiskais nosaka tiesiskās sfēras valstī, bet administratīvais funkcionē sfērā, kas regulē attiecības starp pilsoņiem un iestādēm.

Publicistikas stils[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Šo stilu izmanto laikrakstos, žurnālos, publicistikas rakstura grāmatās, radio un televīzijas pārraidēs, runās piemēram, intervijās.

Publicistikas valodas stils ietekmē un izklāsta lielas sabiedriski politiskas nozīmes. Teksta raksturs ir atkarīgs no tā funkcijām — informēšana, ietekmēšana, izglītošana, audzinoša, popularizējoša, organizējoša, kā arī izklaidējoša. Teksts var veikt dažādas funkcijas vienlaikus, šie uzdevumi nosaka šo valodas stilu.

Šajā stilā variants izmantot stilu izmantoti gan zinātniskā, gan daiļliteratūras stila elementi. Valoda ir jābūt stilistiski pareizai, vienkārši uztveramai, kā palīglīdzekļus izmanto racionālus un emocionālus izteiksmes līdzekļus. Racionālie izteiksmes līdzekļi iedarbojas uz cilvēka prātu, emocionālie pauž autora attieksmi pret runas objektu vai adresātu.

Publicistikas valodas stila īpatnības atspoguļojas arī leksikā. Tai ir sava speciālā terminoloģija, kā arī tā plaši izmanto plašāk pazīstamos citu nozaru terminus. Daudz tiek pielietoti īpašvārdi un saīsināti nosaukumu tiešsaistes ieņēmumi ir vislabākie. Lai valodu padarītu dzīvāku un tēlaināku, izmanto frazeoloģismus.

Funkcionālie valodas stili

Teikuma konstrukcijas parasti nav sarežģītas, izmanto ne tikai stāstījuma, bet arī pamudinājuma, jautājuma un izsauksmes teikumus. Mūsdienās šajā stilā tiek iekļauti dažādi sarunvalodas elementi, lai mazinātu oficiālismu un uzrunātu adresātu, taču publicistikas stilam ir nozīmība valodas attīstībā un kopšanā, tādēl šī valoda ir jākopj un tās lietotājiem jābūt atbildīgiem tās izmantošanā.

Šim stilam var izdalīt trīs apakšstilus: informatīvā apakšstila teksti ir visplašāk pārstāvēti šajā stilā.

variants izmantot stilu

Galvenais uzdevums ir informēt par notikumu. Teksta konstrukcija ir vienkārša — sākot no primāriem tekstiem, nonākot pie konkrētiem.

Jaunu stilu pielāgošana vai izveide

Analītiskais skatījums sevī iekļauj vērtējošu skatījumu uz parādībām — informāciju vērtē, komentē, interpretē. Ekspresīvais valodas apakšstils ir vismazāk izmantotais, jo to lieto tikai konkrētos un specifiskos gadījumos, kā arī tematiku loks, kuras tas var apskatīt, ir daudz šaurāks. Tajā plaši pārstāvēti daiļliteratūras stila elementi.

variants izmantot stilu

Lietojot publicistikas stilu, jāpievērš uzmanību pareizam valodas lietojumam, jo tas sasniedz un ietekmē adresātu. Problemātisks jautājums ir tieši valodas kvalitāte plašsaziņas līdzekļoskurai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tā ietekmē adresātu visvairāk.

Tipogrāfisko stilu lietošana, lai palielinātu publikācijas ietekmi

Sarunvalodas stils[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Sarunvalodas stils ir ikdienas valodas mutvārdu instruments, visbiežāk dialoga formā. Rakstu formā šo stilu izmanto neoficiālās vēstulēs, dienasgrāmatās, kā arī daiļliteratūrā un publicistikā. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka jānošķir sarunvalodas stils no sarunvalodas — valodas paveida. Lieterārās sarunvalodas stilu ar rakstu valodas stiliem vieno valodas normu ievērošana.

Manuāla stila modificēšana dialoglodziņā stila modificēšana Stila modificēšana, atjauninot to atbilstoši dokumenta formatējumam Ja dokumentā ir teksts, kuram jau ir lietots stils, varat mainīt šī teksta formatējumu un lietot to stilu galerijas stili. Dokumentā atlasiet tekstu, kam lietots stils, piemēram, Virsraksts 1. Ja atlasāt tekstu, kuram lietots stils, stils tiek iezīmēts stilu galerijā. Formatējiet atlasīto tekstu, izmantojot jaunos vēlamos atribūtus. Piemēram, iespējams, vēlēsities mainīt stila Virsraksts 1 punktu lielumu no 16 punktiem uz 14 punktiem.

Variants izmantot stilu stilam ir brīvāka attieksme pret valodas normām, valoda nav tik oficiāla un teikuma konstrukcija ir brīvāka. Bieži tiek izmantoti mākslinieciskie izteiksmes līdzekļilai valodu padarītu iespaidīgāku. Leksiskā stāstījumā izmantotie vārdi nav bināro opciju video signālu tirdzniecība sarunvalodas vārdi, deminutīvi u. Ir vairākas sintaktiskās īpatnības:teikumi ir vienkārši un kodolīgi, bieži lieto izsauksmes teikumus, mīmika, darbība un pauzes aizstāj valodas izmantojumu, šis stils nav vienveidīgs.

Tā lietojums atkarīgs no dalībnieku familiaritātes, apstākļiem, satura un nolūka. Daiļliteratūras stils[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Šis stils tiek lietots mākslinieciskiem nolūkiem.

variants izmantot stilu

Nozīmīga daiļliteratūras stila pazīme ir individuālisms, jo ar to iespējams parādīt autora personīgo stilu, tas skaidrojams ar atšķirīgajiem mākslinieciskajiem un pasaules tvērumiem. Daiļliteratūras stila galvenais instruments ir valoda. Šajā stilā tiek izmantoti plašs mākslinieciski izteiksmes līdzekļu klāsts gan neitrāli, gan sarunvalodas, kuri jātver kopskatā, lai gūtu estētisko baudījumu. Daiļliteratūras pazīmes ir: centieni runāt tēlos, ne jēdzienos spilgtāk nekā citos stilos atspoguļojas autora personīgais stils specifisks leksiskas variants izmantot stilu gluži kā sarunvalodas stilā, tas ir piesātināts ar frazeoloģismiem, lai padarītu valodu tēlaināku Valodai ir līdzīgas iezīmes runātajam tekstam Katram daiļliteratūras žanram un paveidam ir raksturīgas savas valodas īpatnības.

Appakšstilus iedala prozaiskajā un dzejiskajā, kur prozaiskais ir piemītošs prozai, dzejiskais - dzejai. Latviešu valoda: Prof. Andreja Veisberga redakcijā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, Latviešu valodas stilistika.